Grēksūdzes sakramenta pamatā ir trīs grēcinieka darbības un priestera absolūcija.

1. Nožēla – patiesa iekšēja vēlme mainīties un atgriezties pie Dieva.
2. Atzīšanās – grēku izteikšana priesterim.
3. Gandarīšana – apņemšanās izpildīt priestera noteikto gandarījumu un labot savu dzīvi.

Grēks aizskar Dieva godu un mīlestību, ievaino cilvēka cieņu kā Dieva bērnam un ietekmē Baznīcas garīgo kopību.

Katoļu Baznīcas katehisms skaidro, kāpēc šim sakramentam ir vairāki nosaukumi:

• Atgriešanās sakraments – jo tas īsteno Jēzus aicinājumu uz atgriešanos.
• Gandarīšanas sakraments – jo tiek svētītas kristieša pūles atgriezties, nožēlot grēkus un gandarīt.
• Grēksūdzes sakraments – jo grēku atzīšana priesterim ir būtiska šī sakramenta daļa.
• Piedošanas sakraments – jo caur priestera absolūciju Dievs dāvā piedošanu un mieru.
• Izlīgšanas sakraments – jo tas atjauno cilvēka vienotību ar Dievu un Baznīcu.

Katram katolim ir pienākums doties pie Gandarīšanas sakramenta vismaz reizi gadā, bet to ir ieteicams darīt biežāk. Šis pienākums tika nostiprināts 1215. gadā IV Laterānas koncilā.

Svētie Raksti un Baznīcas tēvi īpaši izceļ trīs formas: gavēni, lūgšanu, žēlsirdības darbus, kuros izpaužas attieksmes pārmaiņa pret sevi pašu, pret Dievu un pret līdzcilvēkiem.

• izlīgšana ar Dievu, kā rezultātā gandarītājs atgūst žēlastību;
• izlīgšana ar Baznīcu;
• mūžīgā soda, kas pienākas par nāvīgajiem grēkiem, atlaišana;
• atbrīvošana, vismaz daļēja, no laicīgā soda par grēkiem, kas ir grēku sekas;
• sirdsapziņas miers un garīgais iepriecinājums;
• pieaug garīgie spēki kristīgajai cīņai.

Ar atlaidām ticīgie var iegūt paši sev un dvēselēm šķīstītavā laicīgā soda - grēku seku - atlaišanu.