Katoliskās baznīcas sakramenti

Kristības ir pirmais un viens no svarīgākajiem sakramentiem, jo to saņēma arī pats Jēzus. Pēc augšāmcelšanās viņš pavēlēja mācekļiem kristīt visās tautās. Šī pavēle tiek saukta par Lielo uzdevumu (Great Commission). Kristībās cilvēks tiek šķīstīts no iedzimtā grēka, viņš saņem Svēto Garu un kļūst par Baznīcas locekli.

Pirmā Svētā Komūnija ir brīdis, kad bērns pirmo reizi saņem Kristus Miesu — īpaša diena ticības dzīvē. Parasti tas notiek ap 7 gadu vecumu, kad bērns jau spēj saprast Euharistijas nozīmi. Gatavošanās notiek draudzē vai katoļu skolā, kur bērni mācās par grēku nožēlu, Euharistijas būtību un Svēto Misi.

Iestiprināšana ir viens no trim iniciācijas sakramentiem (kopā ar Kristībām un Pirmo Komūniju), kas pilnveido kristīgo identitāti un padziļina kristībās saņemto žēlastību. Tas ir brīdis, kad ticīgais apzināti apliecina savu ticību un saņem Svētā Gara dāvanas.

Laulība katoļu Baznīcā nav tikai juridisks līgums vai romantisks notikums — tā ir sakraments, kurā divi cilvēki savienojas mīlestībā, uzticībā un Dieva klātbūtnē. Tas ir redzams, ārējs zīmogs tam, ka vīrs un sieva dāvā viens otram sevi pilnībā — miesā, garā un dzīvē.

Slimnieku svaidīšana ir sakraments, ko Baznīca piešķir cilvēkiem, kuri cieš no smagas slimības, gatavojas operācijai, atrodas vecumā vai tuvojas dzīves beigām. Tā nav „mirstošo sakraments” vien — tas ir arī cerības un stiprinājuma sakraments.

Grēksūdze, saukta arī par izlīgšanu vai grēku nožēlas sakramentu, ir dziedināšanas sakraments, kas atjauno cilvēka saikni ar Dievu un Baznīcu. Tā pamatā ir Jēzus aicinājums uz atgriešanos un piedošanu, kā arī žēlastības pieredze, ko ticīgais saņem no Dieva caur priesteri.