Ar slimnieku svēto svaidīšanu un priesteru lūgšanām visa Baznīca uztic slimniekus Kungam, kas ir cietis un ticis pagodināts, lai Viņš atvieglinātu slimo ciešanas un tos glābtu; vēl vairāk, Baznīca viņus mudina, lai tie, aiz brīvas gribas pievienojoties Kristus ciešanām un nāvei, sniegtu savu ieguldījumu Dieva tautas labā.
Slimība var novest pie mokošām bailēm, pie noslēgšanās sevī un dažreiz pat līdz bezcerībai un kurnēšanai pret Dievu. Bet tā var novest cilvēku arī līdz lielākam personības briedumam, palīdzēt viņam atšķirt dzīvē būtisko no nebūtiskā, lai viņš spētu pievērsties būtiskajam. Ļoti bieži slimība izraisa Dieva meklējumus, atgriešanos pie Viņa. Bieži Jēzus prasa no slimniekiem, lai viņi ticētu.

Katolis, kurš atrodas žēlastības stāvoklī – tuvākajā laikā izsūdzējis grēkus gandarīšanas sakramentā un pieņēmis Euharistiju (parasti to izdara Slimnieku sakramenta pieņemšanas laikā).

• slimnieks ir vienots ar Kristus ciešanām viņa paša un visas Baznīcas labā;
• stiprinājumu, mieru un izturību, lai kristīgi paciestu slimības vai vecuma ciešanas;
• grēku piedošanu, ja slimnieks nav varējis to saņemt Gandarīšanas sakramentā;
• veselības atgūšana, ja tas atbilst garīgajai pestīšanai;
• sagatavošana pārejai uz mūžīgo dzīvi.

Ikreiz, kad kristietis smagi saslimst – kā arī tad, ja pēc šī sakramenta saņemšanas viņa stāvoklis pasliktinās. Tas pats attiecas arī uz veciem cilvēkiem un mirstošajiem.

Roku uzlikšana, svaidīšana ar eļļu, vārdi.